Sociālie projekti
Sociālo projektu pudurī apvienoti vides objekti, kur autoru galvenā ideja veidota ar sociālu ievirzi, domājot par līdzcilvēkiem, par savu apkaimi un apkārtējo vidi. Atsevišķu darbu autori devuši otro iespēju jau vienreiz lietotiem materiāliem pārtapt mākslas darbos, tādējādi piesakot sociāli atbildīgu vides dizainu. Radīšanas process ir kļuvis tikpat vērtīgs kā rezultāts. Radošajā procesā iesaistītās ģimenes ar bērniem, Bolderājas Mūzikas un mākslas skolas audzēkņi un pedagogi, jaunieši no centra Kaņieris, brīvprātīgie īpašā mākslas akcijā uzskatāmi par festivāla līdzautoriem.
(2013)
Anrija Zemgala iniciētais sociālais projekts Putnu egles izvērtās par dabas draugus vienojošu notikumu pilsētā. Īpašā pasākumā aicinātie pilsētas iedzīvotāji – galvenokārt rīdzinieku ģimenes ar bērniem – pašu rokām uzmeistaroja 186 putnu būrus dziedošajiem draugiem, no tiem 120 zīlītēm un 66 – strazdiem. Visi putnu būri izvietoti Mežaparkā un citos Rīgai piegulošajos mežos.
(2011)
Askētisko egles formu veido glīti sakrautas malkas pagales, papildinātas ar nelielām gaismiņām. Autores iecere – vides mākslas objektā izmantoto malku pēc festivāla beigām nogādāt tiem maznodrošinātajiem cilvēkiem, kuri savas mājas vēl joprojām spiesti kurināt ar malku un nespēj paši to sarūpēt ziemai.
(2011)
Katru gadu tūkstošiem egļu pēc svētkiem mājvietu atrod izgāztuvē. No egļu sazāģētajiem stumbriem veidotā instalācija pievērš pilsētnieku uzmanību jautājumam par egļu turpmāko likteni pēc Ziemassvētku svinībām. Ar vieglu ironiju autori sarūpējuši jau vienreiz nokalpojušām eglēm mierīgas vecumdienas egļu pansionātā.
(2012)
Sildegle vizuāli atgādina askētiskas lauku krāsns muti, un tehniski tā aprīkota ar sildelementiem un funkcionē kā āra kamīns. Aukstajās ziemas dienās Sildegle kļuva par neformālu socializēšanās pieturvietu, kur pilsētnieki uz brīdi apstājās, lai uzkavētos siltumā, patērzētu un izbaudītu svētku atmosfēru.
(2017)
No vīna pudelēm autore radījusi savu Dionīsa koku, atgādinot par ikdienišķu lietu otrreizēju izmantošanu. Dionīsa koku varēja aplūkot vienā no Miera ielas pagalmiem, netālu no bijušās mākslas galerijas/veikala Buteljons. Tur reciklējot lietotas stikla pudeles, tās savu otro dzīvi ieguva jaunu trauku formā.
(2014)
Iedvesmojušās no zemes mākslas (land art), mākslinieces radījušas savdabīgu bezgalības aleju no nocirstiem egļu stumbriem – cinīšiem. Procesā iesaistījās brīvprātīgo komanda, un cinīšu aleja tapa Starptautiskajā brīvprātīgo kustības dienā. Cinīši izveidoti vienā no galvaspilsētas apkaimēm – Ķengaraga promenādē pie Daugavas – un ir kā apliecinājums brīvprātīgo kustības spēkam.
(2013)
Centra Kaņieris jaunieši, apsverot ideju, kā paildzināt Ziemassvētkus, simboliski ledū iesaldējuši eglīti ar rīdzinieku novēlējumiem. Svarīgs bija darba tapšanas process. Jauniešiem, strādājot komandā, nosacījums bija ievērot Kaņieria definētās vērtības – savstarpējo sadarbību, iekļaušanu, atklātību, solidaritāti un kvalitāti.
(2018)
Logs uz kaimiņu. Logs kā gaismas, siltuma un mājīguma simbols. Logs uz nākotni un iespējām, arī kā meditatīvs un filozofisku pārdomu skats nākotnē. Autors radījis vides objektu no veciem koka logu rāmjiem, kas atgādina par nokalpojušu lietu skaistumu un to otro dzīvi un izgaismojot uzbur klusinātu, omulīgu atmosfēru pilsētvidē.
(2018)
Audzēkņi darbu sāka ar Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja vēsturiskās stikla bumbiņas izpēti. Iedvesmojoties no tās, audzēkņi radīja gaismas objektu pie Bolderājas Mūzikas un mākslas skolas. Viens no nedaudzajiem vides objektiem galvaspilsētas apkaimē, kura radīšanā iesaistījās Bolderājas bērni un jaunieši.
(2019)
Projekta autori pēta vēsturiskās svētku saldumu tradīcijas un iesaista arī vietējos iedzīvotājus apkaimes rotāšanā. Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā Ziemassvētku eglēs kāra konfektes ar baltām papīra bārkstīm galos un aptītas ar foliju. 70. un 80. gados konfekšu fabrika Laima kā eglīšu rotājumu ražoja bārkstainā kreppapīrā ietītas šokolādes konfektes.
Sadarbības partneri:
Festivāla organizatori:
Lai balsotu, jums vispirms jāpieslēdzas!