Vēstījumi
Katrs vides mākslas objekts festivāla dažādībā un gaisotnē ienes savu tēlu, vēstījumu un arī raksturu. Vēstījumu pudurī izvēlētie darbi manifestē autoru konceptuālu skatījumu gan uz sava laika sabiedrībā aktuālajām norisēm un notikumiem, gan pauž arī autora personīgas un privātas tā brīža izjūtas un refleksijas. Darbos var pamanīt gan klusinātas noskaņas, gan dzirkstošu humoru un ironiju, asprātīgas provokācijas skatītājiem, kā arī atsauces uz vēstures notikumiem un personībām. Pēc lielveikala Maxima traģēdijas viens no autordarbiem Vēja egle, kurā atklāta ļoti jūtīga mākslinieces iekšējā pasaule, ieguvis daudz dziļāku kontekstu un plašāku rezonansi Latvijā un pasaulē.
(2016)
Simtgades egle pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ir veidota no 100 gaismas elementiem. Tie izkārtoti 365 milimetrus cits no cita, simbolizējot 100 Latvijas valsts gadus un 365 dienas gadā. Ar īpašu vadības moduli tiek pārslēgts nejauši izvēlēts gaismas elementa LED tonis no balta uz sarkanu. Ievietojot fotogrāfiju sociālajā tīklā Instagram, skatītāji iedarbina vēl neredzētu apgaismojuma ritmu.
(2011)
Jaunaudzes skulpturālās formas un struktūra ataino New Hanza City teritorijā iecerētā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja arhitektūru. Lai gan muzeja projekta virzība uz laiku ir iesaldēta, vides mākslas objekts ir kā vēstnesis kultūras būvēm. Sazarotā struktūra raisa asociācijas gan ar mūsdienu pilsētas arhitektūru, gan ar egļu jaunaudzi.
(2017)
Formā monumentāls vides mākslas objekts Mežu cilvēki pauž autora vēstījumu par mūsu ciešo saikni ar dabu un jo īpaši mežu. Saikne veidojas ne tikai materiālajā un priekšmetiskajā pasaulē, bet arī nemateriālajā – emocionālā un garīgā dimensijā.
(2013)
Poētiskā Vēja egle aicina apstāties un pavērot svārstības un kustību līnijas no dažādiem skatupunktiem, kā arī ļauties netveramām sajūtām un abstrakcijām. Māksliniecei traģiski aizejot mūžībā, iecerēto vides objektu realizēja LMA studenti. 2013. gada nogalē toreizējais Latvijas valsts prezidents Andris Bērziņš iekļāva Vēja egles skici savā Ziemassvētku apsveikuma kartiņā citu valstu vadītājiem. Latvijas Pasts izdeva īpašu aploksni Zolitūdes traģēdijas piemiņai.
(2013)
Visvaldis Asaris, iedvesmojoties no talantīgā gleznotāja Kārļa Padega darba Marijas ielas madonna, pie viņa pieminekļa Vērmaņdārzā (autori Andris Vārpa, Arno Heinrihsons) radījis autordarbu kā veltījumu māksliniekam, viņa modeļiem un pretrunīgajam laikam, kurā viņš dzīvoja.
(2014)
Ar ironisku skatījumu autors aktualizē jautājumu par masveidīgu eglīšu izciršanu svētku laikā. Goda vārti lielformāta zāģu formā provocē skatītāju aizdomāties par iespējamām alternatīvām kārtējās nocirstās egles vietā.
(2014)
Pirmās asociācijas ar Briseli? Eiropas Savienības galvaspilsēta. Briseles kāposti. Burvīgas kartupeļu receptes. Un čurājošais puisēns kā vēsturisks pilsētas simbols. Čurājošā puisēna transformācija Briseles eglē ir draudzīgs šaržs un sveiciens Eiropas Savienības galvaspilsētai. Darbs tapis īsi pirms Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē 2015. gadā.
(2012)
Ironija par tā dēvēto sabiedrības krējumu, kura statuss sabiedrībā nereti līdzinās uzpūstam ziepju burbulim. VIP egle kā spožākā, kuplākā, izgreznotākā un dārgākā egle Rīgā ar to pavadošajiem miesassargiem.
(2017)
Atļauts ir viss, kas nav aizliegts” – šo vārdu nozīmes robežas ir šauras, tomēr dod plašu vietu iztēlei. Autors asprātīgi apspēlē robežas starp atļauto un aizliegto, līdz galam neatklāto, to, kas paliek mūsu iztēlē. Aizliegtais ir kā asprātīga atsauce uz leģendāro epizodi ar Merilinas Monro plīvojošo kleitu, aktrisei stāvot virs metro šahtas.
(2018)
Personiskā Ziemassvētku sajūta nereti mēdz atšķirties no oficiāli tiražētiem pieņēmumiem un priekšstatiem, kā būtu jājūtas svētkos. Autore ar asprātīgi sievišķīgu manifestu atgādina – mutuļojot notikumiem un materiāliem labumiem neaizmirst par personīgo komforta zonu un savu svētku sajūtu.
(2013)
Egle Arhitektu namā Torņa ielā tapusi no arhitektūras studiju laikā gatavotajiem ēku maketiem. Arhitektu egles vēstījums ir simbolisks apkopojums 2013. gadā radītajām idejām, sapņiem un utopijām, kas atspoguļojas visdažādākajos objektos – no skatu torņa līdz pat kvartāla priekšlikumam.
(2018)
Darba ideja radusies no ikdienā lietotā teiciena, ko vīriešu kompānijās ir nācies dzirdēt par vissimpātiskāko no sievietēm, – cērtama eglīte! Lakoniskais, trāpīgais izteiciens izmantots kā vārdu spēle, metafora no ikdienas sarunvalodas. Tas demonstrē ironisku skatījumu uz abu dzimumu savstarpējām attiecībām, verbālo un arī neverbālo komunikāciju.
Sadarbības partneri:
Festivāla organizatori:
Lai balsotu, jums vispirms jāpieslēdzas!