Formas un Struktūras
Spēles ar ģeometriskām formām, līnijām, struktūrām, plaknēm, optiskām ilūzijām – tendence, kas spilgti iezīmējas vides mākslas un dizaina objektos festivāla desmitgades garumā. Autordarbi piesaista uzmanību ar mākslinieciski izteiksmīgu formu valodu − no ažūrām tērauda režģu struktūrām un konstrukcijām, kaleidoskopiskām ģeometrijas spēlēm, spoguļu plaknēm līdz pat askētiskām, monumentālām betona formām. Izgaismotie objekti veido gan klusinātas svētku kamerstila noskaņas, gan ļauj spoguļu plaknēs atspulgoties pārsteidzošiem pilsētvides fragmentiem, savukārt daži provocē skatītāja maņas ar intelektuāli optiskiem vingrinājumiem.
(2017)
Juceklis intriģē un provocē. Pirmajā brīdī to ir grūti uztvert kā veselumu, taču, pacietīgi atrodot īsto skatupunktu, tā detaļas savienojas vienotā egles siluetā. Optiski intelektuāls vingrinājums skatītājam, kas mudina aizdomāties par haosu, lietu kārtību un mūsu attieksmi pret notiekošo.
(2017)
Atjaunotais Spīķeru kvartāls ar vēsturisko 19. gadsimtam raksturīgo ķieģeļu apbūvi – spīķeriem – ir pateicīga vide, kurā iekļaujas robustais Industriālis. Tradicionāli būvniecībā izmantojamo betona aku grodu askētiskās, industriālās formas saspēlējas ar krāsainām gaismām un raupjo betona faktūru.
(2013)
Fraktālis ir ģeometriska figūra, kas sastāv no daudzām daļām, kas ir līdzīgas visai figūrai kopumā. Var uzskatīt, ka fraktāļiem piemīt pašlīdzība. Šāda uzbūve ir mākoņiem, koku zaru vainagiem. Gaismas objekts stilizētā egles formā stāsta par to, ka dabā viss ir vienkāršs un sarežģīts vienlaikus.lsētas viesiem par gaidāmo nozīmīgo kultūras notikumu.
(2013)
Veidojot dažādas gaismu un ģeometriskas simetrijas spēles, autore aicina ielūkoties kaleidoskopa krāsainībā un ienest to vairāk ikdienas dzīvē, izgaismojot pelēcību un tumšo diennakts laiku.
(2012)
Egles forma veidota no nelieliem kubiem, un tā asociējas ar spēli Tetris, ko bērnībā daudzi no mums ir spēlējuši. Krāsainu gaismu, svētku un spēles prieks.
(2019)
Vēsturiski mezgls ir spēcīgs simbols daudzās kultūrās kā spēka, mīlestības un grūtību pārvarēšanas zīme. Tas ticis izmantots gan kā praktisks stiprinājums, gan valodā un ornamentos, un pat skaitļojamās ierīcēs. Mezglītes kompozīcija veidota no kvadrātveida pavedieniem. Caurvijoties to motīviem, autors radījis dinamisku tēlniecisku formu, kas spēlējas no dažādiem skatupunktiem.
(2013)
Jau no seniem laikiem āboli izmantoti kā egļu rotājumi. Šoreiz no āboliem lielizmēra formātā tapusi Viešņa no Ābeles planētas, kas ar bagātīgām, kuplām formām un sulīgām krāsām raisa dzīvespriecīgu, līksmu svētku atmosfēru.
(2014)
Iedvesmojoties no jūgendstila motīviem un stilistikas, autors radījis Jūgendstila egli, kas mudina iejusties 19. gadsimta beigu Ziemassvētku noskaņās. Vides objekts atklāj krāšņo jūgendstila vitrāžu motīvus, elegantās līnijas un formas.
(2016)
Vides objekta pamatā – arhitektoniska konstrukcija, kas rada sava veida optisku ilūziju. Apjomīgi telpiskā un vienlaikus smalkā struktūra rada caurspīdīgumu. Dienā objekts atgādina sniega segu, bet, ieslēdzoties gaismas prožektoriem, niansēti izgaismojas režģu ritms ēnu spēlēs.
(2012)
Simetriskas koka dēlīšu struktūras, kārtotas pēc augšupejošas spirāles principa, veido noteiktu ritmu un strukturālu formu. Ar krāsainām gaismu spēlēm, kas met atspulgus arī sniegā, tiek radīta klusināta, meditatīva vakara noskaņa.
(2017)
Autors asociatīvi apspēlē pilsētas centru kā aktīvu, dinamisku un blīvu struktūru. Līdzīgi kā mežs arī pilsētas centrs aug augstumā un plešas plašumā, un veidojas pēc noteiktām likumsakarībām. Lakoniskā forma vēstī par to, ka visas lielās lietas sastāv no mazām struktūrām. Gaiši beicētais koks uzrunā ar dabisko faktūru, materialitāti un siltumu.
(2011)
Apjomīgā konstrukcija pirmajā acumirklī atgādina izjukušu dēļu kaudzi, bet, ieskatoties vērīgāk, tās forma asociējas ar apgāzušos egli pie nocirsta stumbra. Robustās egles konstrukcija veidota no zāģētiem, neapstrādātiem koka dēļiem. Vides objekts atklāj koka dabisko faktūru, bet klusu dabas noti pilsētas vidē piespēlē zāģēta koka smarža.
(2019)
Čiekurs no egles tālu nekrīt! Atjautīga formu spēle, kur čiekurs savā ziņā atkārto egles formu. Egles vertikāls korpuss un atzarojumi, kuri tapuši no malkas puspagalēm, formas ziņā līdzinās čiekura zvīņām.
(2014)
Vides objekts radīts no vēja izgāzta koka ar sazarotu sakņu sistēmu. Paceltas pret debesīm saknes strukturāli savijušās un veido jaunu skulpturālu formu. No viena koka stumbra radīti četri pamatīgi balsti. Saknes asociatīvi saistās ar gadsimtu senu vēsturi, kas atdzimusi turpinājumam jaunā veidolā.
(2017)
Spoguļi kā kristāla veidojumi uzdod mūžsenos jautājumus par spoguļošanos un atspulgiem. Vēsturiskās ēku fasādes, pilsētas gaismas, garāmgājēji un arī pilsētas steidzīgais ritms atspulgojas dažādos leņķos vērstajās spoguļu plaknēs.
(2017)
Vai lietas mums visapkārt ir tādas, kā mūsu acis tās saskata. Ieskatoties kādā no Spogulīt, spogulīt… mirdzošajām skaldnēm, Rīgas pilsētas ainavu var ieraudzīt atšķirīgāku nekā ierasts. Spoguļu izvietojums dažādos leņķos projicē neierastus pilsētvides fragmentus – ēku jumtus, fasādes, mākoņus. Savukārt vakaros izgaismotās spoguļu skaldnes rada iespaidu, ka egles karkass ir izzudis tumsā.
(2017)
Autore aicina saskatīt un izdzīvot nezināmo, nepieredzēto, ļauties savām sajūtām un sapņiem. Maģiskais tunelis veidots no spoguļu plaknēm kā telpiska struktūra, kas iekļaujas arhitektoniskajā vidē (dzīvojamajā kvartālā starp Tērbatas, Dzirnavu un Lāčplēša ielu) un veido saspēli ar ēkas fasādi.
(2019)
Savulaik britu matemātiķa un fiziķa Rodžera Penrouza (Roger Penrose) aprakstītais neiespējamais trijstūris pierādīja, ka zinātne un māksla ir cieši saistītas. Penrouza trijstūrī (Penrosetribar vai Penrosetriangle) katra no trīs sijām šķietami novietota taisnā leņķī pret pārējām. Šī figūra pārkāpj Eiklīda ģeometrijas postulātu, kur trijstūra iekšējo leņķu summa ir 180°. Autors aicina skatītāju doties optisko ilūziju ceļojumā.
Sadarbības partneri:
Festivāla organizatori:
Lai balsotu, jums vispirms jāpieslēdzas!