Eksperimenti
Eksperimentu pudurī katrs no izvēlētajiem vides objektiem atspoguļo kādu nelielu jaunatklājumu. Tie ir gaismas un skaņas risinājumi, īpašas autortehnikas – gan mākslinieciski stikla lokšņu krāvumi, gan vējā vibrējoša mozaīka, gan reciklēti plastikāta materiāli, kas savu otro dzīvi izdzīvo mākslas darbā. Latvijas Mākslas akadēmijas studenti un jaunie autori ir visatvērtākie eksperimentēšanas procesam un katru gadu festivālā ienes spilgtu jaunrades dzirksti.
(2012)
Unikālā stikla krāvuma tehnikā radīts vides mākslas autordarbs, izgatavots no simtiem stikla gabaliņu. Skulptūra akcentē stikla materialitātes plastiskumu un eksperimentēšanas iespējas ar stikla loksnēm un izgaismota uzmirdz eleganti niansētās gaismu spēlēs.
(2016)
Aurora nozīmē polārgaismu jeb ziemeļu vai dienvidu gaismu kā optisku dabas parādību, kas novērojama debesīs ģeogrāfiski vistālākajos zemeslodes ziemeļu un dienvidu punktos. Eksperimentējot īpašā tehnikā ar simtiem mirdzošu, krāsainu plēves kvadrātiņu, autore ir atveidojusi šo unikālo dabas parādību kā vējā vibrējošu mozaīku.
(2014)
Klusās Mūrnieku ielas gaismas laternas festivāla laikā ieguvušas dzīvespriecīgus krāsu akcentus – autortehnikā radītus gaismas ķermeņu kupolu apvalkus, kas radīti no vienreiz lietotas plastikāta plēves.
(2016)
Sniegpārsliņu ledus kristālu struktūra iedvesmojusi autori tās attēlot palielinātā formātā. Ziemeļmeita atspoguļo sievišķības, smalkuma un arīdzan spēka ideju. Vides mākslas objekts radīts no pārstrādātu plastmasas pudeļu materiāla. Sniegpārslas no reciklētas plastmasas akcentē ziemas tonalitātes, ledus un sniega klātbūtni.
(2017)
Gaismu atstarojoši materiāli parasti tiek izmantoti ceļu satiksmes organizēšanā un gājēju drošībai, bet šoreiz autors to atjautīgi izmantojis vides mākslas objektā. Oparts spēlējas ar optiskām ilūzijām un vienlaicīgi arī ar materialitāti, kas spoži atstaro gaismu tumšajās vakara stundās.
(2013)
Viens no pirmajiem festivāla objektiem, kurā autors eksperimentējis ar apgaismojumu, egles zaru struktūru atainojot askētiskās gaismas virtenēs. Autora vēstījums runā par egli kā dabas daļu, kur pulsējošās gaismas virtenes zaru formā simbolizē dzīvības ritumu.
(2011)
Vides objektā apvienojas vizuālās un akustiskās kvalitātes. Egles formu veido noteiktā, stingrā struktūrā izvietotas vēja stabules. Uzkavējoties ilgāk pie vējā skanošās egles, vērīgākie klausītāji, iespējams, atpazina populāras tautasdziesmu melodijas.
(2011)
Autors provocē skatītāju vizuālam eksperimentam – ieskatoties īpašā kamerā, aplūkot transformētu realitāti, kur ierastās vietas un objekti pilsētvidē pārtapuši mākslas instalācijās. Skatītāji tiek aicināti paplašināt savu iztēli un vizuālās uztveres robežas.
Sadarbības partneri:
Festivāla organizatori:
Lai balsotu, jums vispirms jāpieslēdzas!